Par to cik programmētājs ir līdzīgs rakstnieks

Vis ir ļoti vienkārši. Labi rakstnieki gadiem slīpē savu rakstītprasmi un brīdi, kad uzsāk jaunu gara darbu viņi jau iekšēji zin, kāds būs gala rezultāts. To pašu es varu teikt par programmētājiem, kad  viņi raksta pirmo rindiņu koda viņi jau iekšēji zin, kāds bus rezultāts. Es uzskatu ka daudziem ir nepareizs priekšstats par to cik radoša ir šī cilvēka kā programmētāja profesija. Un tam visam ir monētas otra puse. Visam ir izdevējs, pasūtītājs un citas lietas, kas to visu pārvērš matreālas vērtības, kas vienmēr bus daļēji neapmierināts, jo ir grafiki, plāni un nauda kas to visu virza. Es negribētu lai tā būtu vienmēr. Tur pretī ir vēlme lai es visu, ko daru nāktu no manis un tikai no manis un būtu tieši tāds kādu es to vēlos redzēt, bet zinu ka daudzi teiks ka tā tu nomirsi badā un nekad nepiepildīsi matreālos sapņus, tā ir utopija un es tam pat varētu piekrist. Tāpēc uzskatu ka labākais ceļš uz veiksmi un iespējams  matreālo labklājību ir kaut kur pa vidu.

Un te es pateikšu ko pilnigi pretēju, kad programmētājs ir ko uzsācis nakts vidu iedvesmas vai kāda cita dzinuļa tirdīts viņam nav nemazākas saprašanas kas bus beigu rezultāta, varbūt bus kārtējais nekam nederīgais savārstījums vai kas jauns un ģeniāls. Un droši vien tā tas ir jebkura joma, kur nav nolikti strikti plāni un rāmji kādam jābūt rezultātam. Es uzskatu ja katrs cilvēks tieksies pēc ka intresantāka skaistāka un gaišāka un neatkāpsies pie pirmajām grūtībām viņš to spēs sasniegt. Es domāju ka nav nesasniedzami mērķi ir vienkārši nevēlēšanās tos sasniegt.